Kas ir vīrusi?
un kādi ir to veidi
Blogs > Mājām > Aktuālais par vīrusiem > Kas ir vīrusi?
Iesnas, gripa, vējbakas, COVID-19 – aiz gandrīz visām labi zināmajām infekcijām vai saslimšanām slēpjas kāds vīruss. Vīrusi ir visur, un tie var inficēt gandrīz visu – dzīvniekus, augus un, protams, arī cilvēkus. Tās ir visplašāk pārstāvētās un visdaudzveidīgākās būtnes uz planētas.[1] Tomēr, lai arī vīrusi ir plaši izplatīti, mēs par tiem vēl daudz ko nezinām.
Kas veido gaisu?
Gaisā, ko mēs elpojam, ir aptuveni 21 % skābekļa, 78 % slāpekļa un 1 % citu gāzu, piemēram, argona, oglekļa dioksīda un metāna. [2] Tomēr ar gaisu tiek pārnēsāti arī vīrusi, kas reizēm pat stundām ilgi var uzkavēties mājas, biroja un citu iekštelpu atmosfērā. Tas nozīmē, ka ventilācija ir galvenais faktors tīra āra gaisa ievadīšanai un gaisa recirkulācijas mazināšanai telpā. Faktiski filtrēšana, ja to izmanto līdz ar citām SPKC ieteiktajām metodēm, var būt daļa no kopējā aizsardzības pasākumu plāna. [3] Sīkāk par to pastāstīsim vēlāk. Bet vispirms….
Lai izdzīvotu, tie var pielāgoties un attīstīties. Nav šaubu – vīrusi ir ļoti gudri.
1. Bet kas tie īsti ir?
Vienkārši runājot, vīruss ir sīciņš parazīts, kas spēj strauji vairoties un izplatīties blakus šūnās un jaunos saimniekos. Virioni būtībā sastāv no diviem komponentiem – DNS un RNS genoma, ko apņem aizsargājošs proteīna apvalks, ko dēvē par kapsīdu. Vairākums virionu ir tik sīki, ka tos nevar saskatīt ar parastajiem optiskajiem mikroskopiem, tādēļ to attēli parasti ir elektronisko mikroskopu veidoti. Vieni no vismazākajiem vīrusiem ir parvovīrusi, kuru diametrs ir aptuveni 20 nm. [4] Lai izmērs būtu vieglāk uztverams, jāsaprot, ka nanometrs līdzinās milimetra miljonajai daļai..
Lai uzbruktu šūnām, vīrusi izmanto Trojas zirga paņēmienu, un šo uzbrukumu veido divas tālāk aprakstītās darbības
Maskēta iekļūšana
Lai piekļūtu šūnām, vīrusi izmanto izsmalcinātus paņēmienus, bieži vien maskējoties un liekot lietā īpašas stratēģijas, lai apietu šūnu aizsargājošo ārējo slāni.
Ienaidnieka pārņemšana
Nokļuvis iekšienē, vīruss sāk darboties, šūnā vairākkārt pavairojoties – radot sava ģenētiskā materiāla, proteīnu un ārējā apvalka kopijas. Rezultātā saimniekšūna pārplīst, un vīrusam kļūst iespējams inficēt blakus esošās sūnas.
Vai zinājāt, ka vīrusu ir 10 miljonu reižu vairāk nekā Visumā zvaigžņu? [5]
Kādi vīrusu veidi ir sastopami?
Ir sastopami dažādu formu un izmēru vīrusa veidi, tomēr visvienkāršāk tos iedalīt pēc to ģenētiskās uzbūves.
1. DNS vīrusi
DNS vīrusi izraisa, piemēram, atsevišķas seksuāli transmisīvās slimības un B hepatītu, tomēr šajā kategorijā ietilpst tikai trešā daļa no visām cilvēku vīrusu saimēm.
2. RNS vīrusi
RNS vīrusi ir daudzveidīgāki un ietver koronavīrusus, gripas vīrusus, HIV, masalu un cūciņu vīrusus. Lielākā daļa to vīrusu saimju, kuri spēj inficēt cilvēku, ir RNS veida vīrusi. Tie ir daudz nestabilāki, jo replikācijas nepilnību dēļ tiem piemīt daudz lielāks mutācijas ātrums.
Kas ir koronavīruss?
Koronavīrusus kā cilvēku patogēnus identificēja pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, un to nosaukums cēlies no latīņu valodas vārda “Corona”, kas nozīmē “vainags”, tādējādi raksturojot vīrusu izskatu, kāds redzams elektronu mikroskopā. Visbiežāk koronavīrusi inficē dzīvniekus, proti, putnus un zīdītājus, kas parazītam noder kā starpniekposma saimnieksrezervuārs, kurā pabeigt savu dzīves ciklu ar potenciālu tikt pārnestam uz citiem dzīvniekiem un cilvēkiem. [6] Ir zināmi septiņi koronavīrusi, kas cilvēkiem izraisa saslimšanu, un galvenokārt tie ietekmē elpceļus. Simptomu intensitāte var būt dažāda – no nelielām iesnām līdz smagām apakšējo elpceļu infekcijām, kurām iespējamas arī letālas sekas. Četri no šiem koronavīrusiem var izraisīt nelielu līdz mērenu saslimšanu. Celmi HCoV-OC43, HCoV-HKU1 un HCoV-229E var izraisīt parastu saaukstēšanos, betjaunākiem un vecākiem cilvēkiem var izraisīt smagas elpceļu infekcijas. HCoV-NL63 izraisa bērniem neīsto krupu un bronhiolītu. Pēdējo 20 gadu laikā ir parādījušies vēl trīs koronavīrusa celmi (pēdējais -2019. gadā), kas izraisījuši smagākas un pat nāvējošas saslimšanas: • SARS-CoV – ierosina smago akūto respiratoro sindromu (SARS) – 2002. gadā; • MERS-CoV – Tuvo austrumu respiratorais sindroms (MERS) – 2012. gadā, un • SARS-CoV-2 – vīruss, kas izraisa COVID-19, identificēts 2019. gada beigās.
Atsauces
[1] https://knowablemagazine.org/article/living-world/2018/why-viruses-deserve-better-reputation [2] http://microbemagic.ucc.ie/explore_body/air_composition.html [3] www.cdc.gov/coronavirus/2019-ncov/prevent-getting-sick/disinfecting-your-home.html [4] Pasaules Veselības organizācija. Infekciju novēršana un epidēmijas un pandēmijas potenciāla elpceļu infekciju kontrole veselības aprūpē. Pasaules Veselības organizācija, 2014. [5] https://www.nationalgeographic.com/science/phenomena/2013/02/20/an-infinity-of-viruses/ [6] https://www.ecdc.europa.eu/en/covid-19/latest-evidence/coronaviruses
Aktuālais par vīrusiem:
Labākie risinājumi Tavai mājai
Gaisa attīrītāji
Philips gaisa attīrītāji likvidē vīrusus, baktērijas un alergēnus, atvieglojot alerģijas simptomus.
Gaisa attīrītāji un mitrinātāji
"divi vienā"
"divi vienā"
Uztraucieties par gaisa kvalitāti savā mājā? Gaisa attīrītājs un mitrinātājs "divi vienā" likvidēs alergēnus un nodrošinās optimālu gaisa mitruma līmeni.
